Līdzsvars: ko karstums patiešām dara ar ķermeni

Pirts ir kontrolēta slodze, un tās vērtība ir ciklā: karstums, atpūta, atjaunošanās.

Dainās Māra per meitu „veselības gribēdama”, un sakāmvārds saka: pirts ir saimes veselība. Šodienas zinātne nāk pie līdzīga secinājuma no pavisam citas puses, ar asinsspiediena manšeti un tūkstošiem cilvēku, kuriem sekots gadu desmitiem. Tomēr zinātne ir piesardzīgāka par dziesmu. Tā saka: saistīts ar, nevis izraisa.

Trīsdesmit minūtes 73 °C

2018. gadā somu pētnieki mērīja 102 pieaugušos pirms un tūlīt pēc 30 minūtēm saunā 73 °C temperatūrā. Pulss vidēji pieauga no 65 līdz 81 sitienam minūtē. Sistoliskais asinsspiediens īslaicīgi samazinājās no 137 līdz 130 mmHg, un artērijas uz brīdi kļuva elastīgākas. Tas bija viens apmeklējums bez kontroles grupas, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi tas vēl neko nepierāda.

Mērījumi apstiprina vienkāršu lietu: karstumā ķermenis strādā. Ādas asinsvadi paplašinās, sirds sūknē vairāk asiņu uz virsmu, un sviedri dzesē. Tāpēc intensīvāka pirts nav automātiski veselīgāka. Karstuma devu veido temperatūra, mitrums, laiks, lāvas augstums un cilvēka šodienas stāvoklis.

2315 vīri, divdesmit gadi

Austrumsomijā Kuopio pētījumā gandrīz divdesmit gadus sekoja 2315 vīriešiem. Tiem, kuri gāja saunā 4–7 reizes nedēļā, pēkšņas sirds nāves risks bija par 63 % zemāks nekā tiem, kuri gāja reizi nedēļā.

Tie ir spēcīgi skaitļi, un tieši tāpēc tos jālasa uzmanīgi. Tas ir novērojumu pētījums: tas rāda, ka bieža sauna un mazāks risks iet kopā, bet nepierāda, ka sauna to izraisa. Salīdzinājums ir ar tiem, kas iet saunā reizi nedēļā, nevis ar tiem, kas neiet nekad. Un somu sauna nav tas pats, kas pilns latviešu pirts rituāls ar slotām un kontrastu.

Asociācija nav cēlonība. Tas ir svarīgākais noteikums, lasot pētījumus par pirti.

Īsi un precīzi

Sviedri dzesē ķermeni, un vielmaiņas atkritumus izvada aknas un nieres. Svars, kas pirtī aiziet, ir ūdens, un tas atgriežas, kad padzeries. Pirts vislabāk strādā kopā ar kustību, un alkohols pirtij nepiestāv: tas ir viens no galvenajiem riska faktoriem karstumā. Vērtīgākā pirts ir tā, kuras slodze der tieši šim cilvēkam.

Pārmaiņa pēc karstuma

Lielākā pārmaiņa pirtī notiek nevis karstumā, bet pēc tā. To vada klejotājnervs, kas no smadzeņu stumbra iet līdz sirdij, plaušām un gremošanas orgāniem. Karstumā vadību ņem simpātiskā sistēma: sirds pukst ātrāk, nāk sviedri. Kad izej ārā un atdziesti, klejotājnervs atgriežas: sirds palēninās, elpa padziļinās, un sirds ritma mainība aug. Tāpēc atpūta nav pauze starp „īsto darbu”. Tā ir pirts otrā puse.

Spēja mīlēt un strādāt

Ārsts un psihoterapeits Juris Batņa veselību sauc par spēju mīlēt un strādāt, tieši tādā secībā. Viņaprāt, pirts nav procedūra, bet satikšanās: ar savu ķermeni, ar citu cilvēku un ar savu kultūru. Viņa pieci soļi ir kā pieci pirksti: katrs ir atšķirīgs, bet roka darbojas tikai tad, kad tie savienoti vienā veselumā.

LD 1280Ko tur pēra, ko tur pēra
Mīļas Māŗas pirtiņā?
Ilzi pēra mīļa Māŗa,
Veselības gribēdama.

Avoti: Laukkanen T. u. c. (2015) JAMA Intern Med 175:542; Laukkanen T. u. c. (2018) J Hum Hypertens 32:129; Lee E. u. c. (2022) Am J Physiol Regul Integr Comp Physiol 323:R289; Hannuksela M. L., Ellahham S. (2001) Am J Med 110:118.