Iedomājies pirtnieku ar divām slotām rokās.
Viņš vēl nepieskaras ķermenim. Pirmās kustības notiek gaisā. Slotiņas paceļ karstumu no lāvas, savāc garu un virza to lejup. Lapas iečab. Gaiss sāk kustēties. Cilvēks sajūt pērienu vēl pirms pirmā pieskāriena.
Tad slotas nolaižas tuvāk. Siltums sakrājas virs muguras kā sega. Seko pirmais vieglais pieskāriens, pēc tam ritms kļūst pilnāks. Viena kustība atver nākamo. Viena slota paceļ garu, otra to noliek uz ķermeņa. Brīžiem tās strādā pārī, brīžiem katrai ir savs uzdevums.
No malas tas var izskatīties kā pēršana ar zariem. No iekšpuses tā ir precīzi veidota secība.
Rituālais pēriens ir piecu soļu ceļš: sildīšana, attīrīšana, stimulācija, aizsardzība, kontrasts un transformācija.
Slota kā instruments
Pirts slota pirtnieka rokās vienlaikus ir vairāki instrumenti. Tā ir vēdeklis, kas pārvieto karsto un mitro gaisu. Tā ir siltuma ota, kas ļauj garu uzklāt uz ķermeņa. Tā ir komprese, ar kuru siltumu var uz brīdi noturēt vienā vietā. Tā ir ritma devēja un pieskāriena instruments. Un tā ir daļa no ainavas — koks, gadalaiks un vieta, kas ienāk pirtī kopā ar lapu smaržu.
Plata ozola vai kļavas lapa savāc daudz gaisa un rada pilnu, dziļu siltuma vilni. Bērza smalkie zari ir kustīgi un elastīgi. Liepas lapa dod maigu pieskārienu. Kadiķis runā koncentrētos punktos. Pīlādis rituāla valodā noslēdz un apvelk robežu.
Katram pēriena solim ir sava slota. Tās tiek izkārtotas kā vārdi teikumā — katrai sava vieta un laiks.
Kāpēc pērienam vajadzīga secība
Arī skaistu dziesmu nevar nodziedāt, visas notis nospiežot reizē. Pērienā nevar uzreiz sākt ar stiprāko karstumu un pilnāko kontaktu. Ķermenim vispirms jāsajūt telpa, gaiss un pirmā siltuma kustība. Pieskāriens ienāk pakāpeniski. Ritms izaug, sasniedz centru un pēc tam norimst.
Tieši secība atšķir rituālo pērienu no atsevišķu paņēmienu demonstrācijas. The Art of Sauna praksē rituālais pēriens sastāv no pieciem soļiem: sildīšana, attīrīšana, stimulācija, aizsardzība, kontrasts un transformācija.
Rituālā pēriena pieci soļi
- 01Sildīšana: no vēja līdz kompreseiPēriens sākas ar siltumu. Pirtnieks ar slotām iekustina gaisu, paceļ garu no lāvas un virza to pie ķermeņa. Sākumā slotas var ādai nepieskarties — tās strādā kā vēdekļi, savācot karsto, mitro gaisu un nolaižot to pār muguru. Tad veidojas gaisa spilvens: siltums brīdi paliek virs ķermeņa, līdz slotas nolaižas tuvāk un kļūst par siltām kompresēm. Plata ozola vai kļavas slota ļauj siltumu savākt pilnā vilnī; bērzs dod elastīgu kustību, liepa — mīkstu klātbūtni. Siltums netiek uzmests ķermenim — tas tiek uzbūvēts slāni pa slānim, līdz ķermenis ir gatavs nākamajai pēriena daļai.
- 02Attīrīšana: atbrīvot vietuKad ķermenis izsildīts, sākas attīrīšana. Lielzemenes tradīcijā šim solim izmanto apsi, kadiķi, vībotni, vērmeli un citus rūgtos augus. Apse ar smalko, trīsošo lapu rada vieglu kustību; kadiķis ienes asu skuju smaržu un koncentrētu pieskārienu; vībotne savieno pļavas aromātu ar senu rituāla valodu. Slotas slīd gar ķermeņa aprisēm — muguru, pleciem, sāniem un kājām. Kustība ir vērsta prom, it kā no ķermeņa noņemtu to, kas vairs nav jānes tālāk.
- 03Stimulācija: ķermenis kļūst par ritma kartiMaiga noglāstīšana pāriet ritmiskā kontaktā. Kustība var būt gara un plūstoša vai īsa un precīza. Slotiņas strādā pārī: viena uztur siltumu, otra pieskaras; viena iezīmē virzienu, otra to turpina. Ķermenis tiek lasīts kā veselums — mugura, pleci, rokas, sāni, kājas un pēdas savienojas vienā ritmā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pēdām — vietai, ar kuru cilvēks atkal nostāsies uz zemes. Izšķirošā ir spēja ar nelielu kustību radīt pilnu siltuma un pieskāriena sajūtu. Kad ritms turas, uzmanība pārstāj skriet uz priekšu un paliek ķermenī. Šeit ienāk arī īpašā uzdevuma slotas: vītols un kārkls runā par lokanību, kļava — par līdzsvaru, liepa — par maigumu, ozols — par spēku. Ieva Lielzemenes praksē kļuvusi par piedošanas tēlu, ceriņš saistās ar mīlestību un pavasara atmodu, ābele atgādina par mātes mīlestību un mājām.
- 04Aizsardzība: pēriena robežas noslēgšanaPēc stimulācijas ritms sāk mainīties. Kustības kļūst savāktākas, un pirtnieks noslēdz darbu ar ķermeņa aizmuguri. Lielzemenes rituāla valodā ceturtajam solim izmanto pīlādža slotas — pīlādis latviskajā simbolikā ir aizsardzības un robežas koks. Slotiņas apvelk ķermeņa aprises un nostiprina iepriekšējos trīs soļos paveikto. Tas pieliek robežu vienai pēriena daļai, pirms ķermenis tiek vests kontrastā. Kad mugura izpērta, seko atvēsināšana: vēsas slotas tiek liktas uz ķermeņa, un tām pāri lej vēsu ūdeni. Pēc tam cilvēks pagriežas uz muguras, un priekšpuse tiek pērta tajā pašā piecu soļu secībā.
- 05Kontrasts un transformācija: no lāvas ūdenīPiektais solis sākas uz lāvas ar atvēsināšanu, bet pilnībā notiek ūdenī. Kad izpērta arī ķermeņa priekšpuse, pirtnieks cilvēku pavada uz baseinu, dīķi vai ezeru. Pirtnieks tur cilvēku uz rokām un ļauj ķermenim ieiet bezsvara stāvoklī. Ūdens pārņem ķermeņa svaru; muskuļiem vairs nekas nav jātur, un pēc siltuma, ritma un pieskāriena ķermenis var pilnībā atslābt. Kontrasts šeit ir pēriena piepildījums: pāreja no karstuma uz vēsumu, no svara uz bezsvaru, no pirtnieka aktīvā darba uz ūdens turējumu. Ķermenis atlaižas, atjaunojas un atgriežas sākuma stāvoklī. Tikai pēc šī ūdens posma rituālais pēriens ir noslēdzies. Tad nāk klusums un pateicība.
Deviņas plus trīs: slotu dramaturģija
Grāmatā Tauta, kas aicina pirtī Dievu aprakstīts «mazais trejdeviņu» — deviņu plus trīs slotu izkārtojums vienam pirts rituālam.
| Slotiņu vieta | Skaits | Uzdevums |
|---|---|---|
| Sildīšanas slotas | 2 | Vada garu un slāņos uzbūvē siltumu |
| Attīrošās slotas | 2 | Atbrīvo vietu nākamajam pēriena solim |
| Stimulācijas un īpašā uzdevuma slotas | 2 | Veido ritmu un ienes rituāla nodomu |
| Aizsardzības slotas | 2 | Noslēdz pēriena daļu un nostiprina robežu |
| Spilvena un vēsuma slotas | 1 + 3 | Balsta galvu un ievada kontrasta posmu |
Sildīšanas slotas
- Skaits
- 2
- Uzdevums
- Vada garu un slāņos uzbūvē siltumu
Attīrošās slotas
- Skaits
- 2
- Uzdevums
- Atbrīvo vietu nākamajam pēriena solim
Stimulācijas un īpašā uzdevuma slotas
- Skaits
- 2
- Uzdevums
- Veido ritmu un ienes rituāla nodomu
Aizsardzības slotas
- Skaits
- 2
- Uzdevums
- Noslēdz pēriena daļu un nostiprina robežu
Spilvena un vēsuma slotas
- Skaits
- 1 + 3
- Uzdevums
- Balsta galvu un ievada kontrasta posmu
Divpadsmit nav norma katram pērienam. Skaitlis atklāj pēriena uzbūvi: instrumenti ir sadalīti lomās, un katra loma parādās savā laikā — kā dramaturģijā.
Katrai slotai ir sava balss
- BērzsElastīga, dzīva un daudzpusīga slota. Ar to var vēdināt, noglāstīt, veidot ritmu un pilnu kontaktu. Bieži pirmā slota, ar kuru pirtnieks iemācās klausīties gaisu.
- OzolsPlata un noturīga. Labi savāc garu un rada dziļu, pilnu siltuma sajūtu. Latviskajā valodā ozols nes spēka un stingras stājas tēlu.
- LiepaMīksts pieskāriens, bet ziedēšanas laikā slota ienes pirtī izteiktu vasaras aromātu. Saistās ar sievišķību, maigumu un mātišķu klātbūtni.
- KļavaSvaiga kļavas lapa ir plata un maiga. Spēj nosegt ķermeni, noturēt siltumu un radīt mierīgu, pilnu kontaktu. Lielzemenes praksē kļava nes līdzsvara tēmu.
- KadiķisNav plata siltuma slota. Darbojas ar smaržu, skuju rakstu un koncentrētu pieskārienu. Rituāla sākumā tas ieņem attīrīšanas vietu.
- PīlādisIenāk beigās. Kultūras tēls — aizsardzība un robeža. Tas pieliek pērienam punktu.
Pirts dārzs turpinās uz lāvas
Rituālā pēriena augi nesākas slotu plauktā — tie sākas pirts dārzā, pļavā un mežā. Pirts dārzs ir dzīva pirtnieka materiālu krātuve: lakstaugu saišķi, pildījumi kokteiļslotām, augu kompreses, pindas un materiāls lāvas paklājam. Kokaugu slota dod pērienam uzbūvi — tās zari veido darba virsmu, vada garu un tur ritmu. Lakstaugi pievieno citu pieskāriena kvalitāti: tie ir mīkstāki, smaržīgāki, trauslāki un tuvāki zemei.
Lakstaugu saišķi un kokteiļslotas
Biškrēsliņš veido stingru saišķi ar spēcīgu smaržu; Lielzemenes valodā tas ieņem vietu attīrīšanas posmā kopā ar vībotni, vērmeli, apsi un kadiķi. Attīrīšanas solī bērzu var savienot ar vībotni, vērmeli, biškrēsliņu vai kaņepi — bērzs dod formu un elastību, lakstaugi savu smaržu, čaboņu un rituālo tēlu.
Kokteiļslota savieno vairākus augus vienā instrumentā: lokanā koka pamatā ieauž vībotni, biškrēsliņu, kaņepi, mētru, vīgriezi, papardi vai citus konkrētā gadalaika augus. Tās uzdevums ir salikt kopā tikai tos augus, kas kopējai sajūtai pievieno savu noti. Viena kokteiļslota var būt veidota attīrīšanai, cita — stimulācijai, vēl cita — mierīgam noslēgumam.
Kompreses: kad slota apstājas
Dažreiz visdziļākais siltums rodas brīdī, kad slota apstājas. Pirtnieks savāc garu, nolaiž sakarsētās slotas uz ķermeņa un uz brīdi tās tur. Slota kļūst par kompresi — siltums vairs neskrien pāri ādai, bet paliek vienā vietā uz pēdām, kājām, muguras, pleciem vai sprandas.
Kompreses mijas ar vēdināšanu, ritmisku pērienu, braucīšanu un kontrasta laistīšanu. Pēc ātra ritma komprese ir kā gara nots, kas ļauj ķermenim sadzirdēt iepriekšējo kustību. Pirts dārza augus var izmantot arī pindās — audumā ietītos augu saišķos — vai izklāt uz lāvas kā augu paklāju no siena, papardēm, āboliņa, vīgriezes, kumelītes, mētrām un ziediem.
Bezgalības kustība
Rituālā pēriena kustības pamatā ir plūdums, kas atgriežas pats sevī. The Art of Sauna tehnikā to izsaka bezgalības zīme — horizontāls astoņnieks.
Pirtnieks ar slotām zīmē astoņnieku pār muguru, krustiem, kājām un visu ķermeni. Viena roka sāk loku, otra to pārņem. Kustība šķērso centru, atveras uz vienu pusi, atgriežas un turpinās otrā — bez asa sākuma un pārrauta gala. Arī kājas netiek pērtas kā divas atsevišķas līnijas: bezgalības kustība savieno tās vienā ritmā.
Šī kustība savieno ķermeņa labo un kreiso pusi, neļauj ritmam kļūt mehāniskam, vada slotas nepārtrauktā plūsmā un atgriež pērienu centrā pēc katra loka. Avotā Tauta, kas aicina pirtī Dievu pēriena beigās virs cilvēka auguma tiek uzlikts astoņnītis; The Art of Sauna praksē šī zīme ir kļuvusi par visas kustības pamatu. Tāpēc bezgalība ir arī The Art of Sauna simbols — kustība, kas neapraujas: karstums pāriet vēsumā, pieskāriens — klusumā, viena ķermeņa puse — otrā, bet rituāla beigas kļūst par jauna stāvokļa sākumu.
Vārds un dziesma rituālajā pērienā
Pirts slotām ir sava skaņa. Taču rituālajā pērienā tām līdzās var skanēt arī cilvēka balss. Daina pērienā nav fona mūzika — tā var atvērt soli, dot ritmu kustībai, nosaukt nodomu vai pielikt pērienam noslēgumu. Vārdi savienojas ar elpu, slotu čaboņu un atkārtojumu.
Grūta darba padarīt;
Tev bij spēks, tev varīte,
Tev gudrais padomiņš.
No lāviņas palāvē.
Velc baltu mugurā,
Met melnu ugunī.
Māras zemi staigājot,
Lai Dieviņš ceļu rāda
Tumšajā naksniņā.
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Apkārt manam augumiņam,
Tais, Dieviņi, tērauda sētu,
Tais apkārt zelta sētu.
Paldies Māriņai,
Paldies pirtiņai,
Paldies pirts gariņam.
Pateicība ir pēdējā pēriena kustība vārdā. Pēc tās paliek klusums.
Pirtnieks diriģē siltumu
Rituālajā pērienā svarīgākā ir spēja vienlaikus sajust vairākas lietas: gara kustību, slotas svaru, lapu virsmu, cilvēka elpu, ķermeņa siltumu un ritma brīdi. Pirtnieks ir līdzīgs diriģentam — viņš savieno uguni, ūdeni un augu laikā. Par agru pacelts karstums kļūst ass, par vēlu mainīta kustība zaudē ritmu. Bet, kad viss nostājas savā vietā, divas slotas pirtnieka rokās sāk skanēt kā viens instruments.
Pēriens sākas pirms pieskāriena un beidzas pēc tā
Rituālais pēriens sākas, kad pirtnieks izvēlas un izkārto slotas — kad viņš zina, kura sildīs, kura attīrīs, kura stimulēs, kura aizsargās un kura ienesīs vēsumu. Tas turpinās gaisā, pirms lapas pirmoreiz pieskaras ādai. Tas sasniedz centru ritmā, siltumā un pilnā ķermeņa darbā. Un tas nebeidzas ar pēdējo kustību uz lāvas — tas noslēdzas ūdenī, kad pirtnieka rokās ķermenis ieiet bezsvara stāvoklī, pilnībā atlaižas un atgriežas pie sevis.
Sildīšana. Attīrīšana. Stimulācija. Aizsardzība. Transformācija.Pieci soļi. Viens pēriens.


