Iedomājies divas ainas.
Somijā kāds ieiet saunā. Sasilst apmēram 15 minūtes. Iziet, atdziest, dažreiz iegremdējas aukstā ūdenī. Atgriežas saunā vēlreiz. Un vēlreiz. Kopā divi vai trīs raundi.
Latvijā kāds ieiet pirtī. Sasilst. Tiek noberzts ar sāli. Atpūšas klusumā, kamēr ķermenis pats atrod savu ritmu. Klausās elpu. Tiek pērts ar slotu, kas darināta pēc gadalaika. Aromāts, ritms, pieskāriens un skaņa savijas vienā virzienā. Pēc tam — asistēta iešana aukstā ūdenī, ne kā izturības pārbaude, bet kā vadīts process. Un noslēgumā — saruna, kas palīdz pieredzei nostabilizēties.
No malas abas ainas var nofilmēt ar vienu vārdu — pirts. No iekšpuses tās ir divi dažādi objekti. Un tieši šī atšķirība ir šīs jaunās sadaļas — Tradīcija un zinātne — kodols.
Tradīcija un zinātne ir dialogā: katra runā par to, ko prot mērīt.
Pirts skolas Lielzemenes pamatprincipsKo somu zinātne patiesībā mēra
Lielākā daļa pirts fizioloģijas pierādījumu, uz kuriem atsaucas pasaule, nāk no Somijas — un tas godīgi jāpasaka priekšā: šie pētījumi ir rūpīgi, atkārtoti un vērtīgi.
Vienā no visvairāk citētajiem pārskatiem (Laukkanen, Laukkanen & Kunutsor, Mayo Clinic Proceedings, 2018) tipiskā somu pirts sesija tiek aprakstīta šādi — karstumā pavada aptuveni 5–20 minūtes, tad atdziest istabas temperatūrā vai aukstā ūdenī, un šo ciklu atkārto divas līdz trīs reizes. Tas ir viss protokols. Karstums. Atdzišana. Vēlreiz.
No šī vienkāršā protokola ir izaugusi liela un nopietna zinātniskā literatūra — par sirds un asinsvadu reakciju, siltumšoka proteīniem, autonomās nervu sistēmas svārstībām, sirdsdarbības variabilitāti. Tas ir reāls un vērtīgs zinātniskais pamats.
Bet ir svarīgi precīzi saprast, ko šis pamats pierāda.
Viens mainīgais
- Karstums 5–20 minūtes
- Atdzišana istabas gaisā vai aukstā ūdenī
- Cikls atkārtots 2–3 reizes
- Mērī sirdi, ādu, nervu sistēmu
Pilna dramaturģija
- Sagatavošanās slieksnis un piekrišana
- Izsildīšanās, berzīte ar sāli
- Fitoterapija, aromaterapija, elpa
- Lielais pēriens, asistēts kontrasts, integrācija
Kur beidzas pētītais
Pilns latviskās pirts rituāls kā viens veselums vēl gaida savu pētnieku — gan attiecībā uz to, kas notiek, kad karstumam pievieno augu smaržu, pēriena ritmu, dainu vai klusuma fāzi ar snaudu, gan attiecībā uz EEG datiem par individuāli diagnosticējamu «izmainītu apziņas stāvokli» pirtī.
Šis ir precīzs robežšķirtnis, kas parāda, kādā reģistrā par ko drīkst runāt.
Somu pētījumi runā par vienu mainīgo — atkārtotu termisku slodzi un tai sekojošu atveseļošanos. Latviskā tradīcija runā par pilnu dramaturģiju, kurā termiskā slodze ir viens no vairākiem slāņiem. Šie divi apgalvojumi atrodas dažādos reģistros.
Kas notiek starp diviem "raundiem" latviskajā pirtī
Ja Somijā starp diviem sasilšanas raundiem cilvēks vienkārši atdziest, latviskajā rituālā šajā starplaikā notiek gandrīz viss svarīgākais.
- 01Fitoterapija un aromaterapijaSlotas, tvaicējumi un uzlējumi tiek izvēlēti pēc gadalaika un nolūka — sena augu zināšanu sistēma, ko tradīcija ir kopusi paaudzēs.
- 02Elpošanas prakseElpa ir instruments, ar kuru cilvēks pats regulē savu stāvokli karstumā un aukstumā.
- 03Berzēšanās ar sāliĀda ir robežorgāns — tā vienlaikus atdala un savieno. Berzīte modina taustes sajūtu un palīdz just ķermeņa kontūru.
- 04Asistēta ķermeņa līdzsvara prakse ūdenīAukstums ir soli pa solim vadīts process — pirtnieks lasa reakciju, dozē intensitāti un ir klāt, lai atgrieztu orientāciju.
- 05Darbs ar muskuļu bruņāmDoma, ka sasprindzinājums var iekrāties ķermeņa audos, nāk no Vilhelma Reiha darba. Reiha precīzais mehānisms nav validēts — bet pieskāriens, siltums un droša klātbūtne var reāli palīdzēt just tonusu, elpu un robežas.
- 06Darbs ar izmainītu apziņas stāvokliKarstums, tumsa, ritms, pieskāriens un gaidas var mainīt uzmanību un laika izjūtu. Tā ir reāla pārmaiņa, un tā prasa skaidru skaidrojumu; dziļums šeit vienmēr saglabā orientāciju.
Katrs no šiem elementiem atsevišķi ir neliels solis. Kopā, precīzā secībā, tie ir kaut kas cits.
Kāpēc secība maina visu
Pirts skolas pasniedzējs Dr. Juris Batņa rituālu salīdzina ar roku — pieci soļi kā pieci pirksti. Katrs pirksts ir atšķirīgs, bet roka strādā tikai tad, kad tie visi savienoti vienā veselumā.
Piecu soļu secība ir šāda: izsildīšanās, berzīte, atpūta un snauda, lielais pēriens, kontrasts un integrācija — ar sagatavošanās slieksni pirms tiem visiem.
Ja šo secību sajauc — piemēram, kontrastu liek pirms ķermenis paguvis sajust drošību — pieredze paliek fragmentēta. Ja secība tiek ievērota — drošība pirms simbolikas, piekrišana pirms pieskāriena, stāvoklis pirms tehnikas — notiek kas cits: uzmanība pamazām pāriet no ārējas orientācijas uz iekšējo sajūtu, no kontroles uz drošu atlaišanu.
Tieši šo pāreju vairāki pirts skolas pasniedzēji un studenti apraksta kā transpersonālu — tādu, kas sniedzas pāri parastajai, uz individuālo "es" fokusētajai pieredzei. Mēs to saucam par to, kas tas ir: rūpīgi konstruēta rituāla pieredze, kuru cilvēki atkārtoti apraksta līdzīgos vārdos — apraksts, ne diagnoze.
Zinātne dod precīzu, pārbaudāmu valodu par to, kas notiek ar sirdi, ādu un nervu sistēmu, kad ķermenim dod termisku slodzi un ļauj atgūties.
Tradīcija dod to, ko neviens laboratorijas protokols nav iecerēts mērīt — jēgu, secību, kopības sajūtu, simbolisko valodu, kas palīdz pieredzei kļūt par kaut ko vairāk nekā fizioloģisku notikumu.
Somijas 15 minūtes karstumā un atdzišana ir reāls, vērtīgs, zinātniski dokumentēts pamats. Latviskais pirts rituāls sāk tur, kur šis pamats beidzas — un uzbūvē uz tā veselu ēku.
Deviņi iemesli, ko zinātne patiesībā ir pierādījusi
Somijas Kuopio išēmiskās sirds slimības riska faktoru pētījums (KIHD) vairāk nekā 2300 vidēja vecuma somu sekoja līdz pat 30 gadus, salīdzinot cilvēkus, kas gāja pirtī reizi nedēļā, ar tiem, kas gāja 4–7 reizes nedēļā. No šī viena kohorta ir izauguši vairāki atsevišķi recenzēti pētījumi, un skaitļi ir konsekventi lieli:
Kopējā mirstība
Biežāki pirtnieki (4–7×/ned.) mira jebkura iemesla dēļ retāk nekā tie, kas gāja reizi nedēļā, ~21 gada novērošanā.
Laukkanen et al., JAMA Internal Medicine, 2015Pēkšņa sirds nāve
Lielākā no visām mērītajām asociācijām šajā kohortā.
Laukkanen et al., JAMA Internal Medicine, 2015Nāve no sirds–asinsvadu slimībām
Zemāks fatālu kardiovaskulāru notikumu risks biežiem pirtniekiem.
Laukkanen et al., JAMA Internal Medicine, 2015Nāve no koronārās sirds slimības
Zemāks risks nomirt no koronārās sirds slimības biežiem pirtniekiem.
Laukkanen et al., JAMA Internal Medicine, 2015Insults
Zemāks insulta risks, sekojot līdzi somu vīriešiem un sievietēm gandrīz 15 gadus.
Laukkanen et al., Neurology, 2018Hipertensijas attīstība
Zemāks risks laika gaitā attīstīt augstu asinsspiedienu.
Zaccardi, Laukkanen et al., American Journal of Hypertension, 2017Demence
Jebkuras formas demences risks bija ievērojami zemāks biežiem pirtniekiem salīdzinājumā ar retiem.
Laukkanen et al., Age and Ageing, 2017Alcheimera slimība
Tajā pašā pētījumā — zemāks risks specifiski Alcheimera slimībai.
Laukkanen et al., Age and Ageing, 2017Retāk saaukstējas
Regulāri pirtnieki pēdējos trīs pētījuma mēnešos saslima ar saaukstēšanos aptuveni divreiz retāk nekā kontroles grupa — vienīgais šeit minētais pētījums ārpus Somijas.
Ernst et al., Annals of Medicine, 1990 (Austrija)Astoņi no deviņiem pētījumiem izaug no vienas un tās pašas Somijas KIHD kohortas — spēcīgi, konsekventi, devas-atbildes asociācijas dati, bet no vienas populācijas, vienas kultūras un vienas pirts tradīcijas. Tie rāda korelāciju augstā ticamības pakāpē, ne pierādītu cēlonību katram individuālam cilvēkam.
Meklējot līdzvērtīgus recenzētus pētījumus par krievu banju un citu tautu tvaika pirtīm, tādu praktiski nav — gadsimtiem senā prakse, bet nav lielas kohortas pētniecības. Izņēmums ir Japāna: Dr. Čuvas Tei izstrādātā Waon terapija (sausā siltuma terapija) kontrolētos pētījumos uzlabojusi hroniskas sirds mazspējas pacientu stāvokli un samazinājusi hospitalizācijas skaitu — neatkarīgs apstiprinājums no pavisam citas valsts un pētniecības tradīcijas.
- Somu zinātne pēta vienu, skaidri definētu protokolu: atkārtotu karstuma un atdzišanas ciklu.
- Šis pamats ir reāls un vērtīgs, bet tas nemēra pilnu latvisko pirts rituālu.
- Latviskais rituāls pievieno fitoterapiju, aromaterapiju, elpošanas praksi, asistētu ūdens darbu, berzi ar sāli un darbu ar ķermeņa tonusu.
- Šo elementu vērtību nosaka precīza secība un rituālā struktūra.
- Kad secība tiek ievērota, pieredze var kļūt transpersonāla — un tas ir apraksts, ne diagnoze.
- Tradīcija un zinātne šajā sadaļā runās viena ar otru, nevis viena par otru.


